ja gals ir vidus es esmu šeit Uzvāri
man kaut ko pārejošu Nekas
jau vēl nav zaudēts stalaktīta gari
un dvēseles Efemēras miesas Viss
raujas uz iekšu kā acs uz tumsu Lai top To
viņa grib mana skropsta Pat
vislielākie augstumi iziet no sliedēm
un sajauc tukši tapušās galvās
mieru ar mieru laiku ar laiku naidu
ar naidu Viss izlīdzinās līdz mēram
kas bija pirms Grimma Grāla un
sniegbaltītes Un vai tas ko tagad
tu dzirdi ir atpakaļnākošs vaids
vai griba atdalīt vēlreiz bailes no
Kolosa prieka Iziet uz ielas kā džunglim
un atkārtot pirmo rindiņu Jā
kā vienmēr no augšas uz leju ehoi!
uzvāri tagadiņ tēju es tevi vairs
nebēršu klāt Un pasaule atkal staigās
pa pāriem