Raups, Edvīns: patiesību degradējoša īstenība

patiesību degradējoša īstenība
logs acu priekšā tik tuvu
ka vārstās kā zivs žaunas
un es redzu kā novēršas
sausums
satraukums
pāriet
reizē ar sirdi
Manas iedomas satriec pīšļos
neiespējamo Laiks
nogaida Uzbudināts
skaistums Kumranas ruļļos
mēģina mani piedabūt
tuvāk Ir
acīmredzams
o lietusgāze!
ka es esmu biežāk
nekā izturība
būt